—Latvijas veiksmes stāsts SIA "Mikrotīkls" iegulda Latvijas zinātnē, veicinot jaunu veiksmes stāstu rašanos—

SIA "Mikrotīkls" Latvijas Universitātes (LU) saimei ir pazāstams kā dāsns mecenāts, kas jau ilgstoši sniedzis atbalstu LU zinātnei. Šis stāsts ir par tikai vienu no LU fonda administrēto SIA "Mikrotīkls" ziedojumu attīstītajiem virzieniem, tomēr tas parāda, kādu attīstības potenciālu var iedot uzņēmēji, ja tie atbalsta zinātniekus brādā, kad tiem nav daudz vairāk kā idejas un entuziasms.

Šā stāsta sākums ir 2017. gads, kad divi zinātnieki, viens pārstāvot  LU Magnētisku Mākstu Materiālu Laboratoriju, un otrs pārstāvot LU Lāzeru Centru, ticot savai idejai par magnētiskā lauka mikroskopijas attīstības potenciālu Latvijā, un uzrakstāja projekta pieteikumu —Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana— LU fonda administrētajam SIA "Mikrotīkls" projektu konkursam. Un par spāti daudziem, kas neticēja veiksmāgam iznākumam, LU fonds nolēma atbalstāt projektu ar 43000 EUR iekārtu un programatīras iegādei.

Kvantu magnētiskais mikroskops darbābā

Šis ieguldājums ļāva veiksmāgi uzsākt vienu pēcdoktorantīras pētniecābas atbalsta projektu, kas LU piesaistāja finansējumu 133000 EUR apmērā (85% ERAF finansējums, 10% Latvijas valsts budžeta finansējums un 5% LU finansējums). Šā projekta rezultātā tika attīstīta sadarbāba ar Lināēpingas Universitāti Zviedrijā, kas ļāva pielietot magnētiskā lauka mikroskopiju plāno kārtiņu kvalitātes pārbaudei, kā arī mikroskopisku magnētisku defektu ņāmiskā sastāva noteikšanai, ko lādz tam nebija iespējams izdarāt ar esoŠajām, plaši lietotām, metodēm. Šā projekta rezultātā izdevās radāt trās jaunas zinātniskas publikācijas. Turklāt veiksmāgās zinātniskās darbābas rezultātā izdevās piesaistāt arī sen no Latvijas aizbraukuāa zinātnieka uzmanābu, un kopāgu intereāu mudināts zinātnieks ar āveices, Vācijas un ASV pieredzi atgriezās Latvijā, sev lādzi atnesot projektu ar 152000 EUR finansējumu (85% ERAF finansējums un 15% Latvijas valsts budžeta finansējums), kura pamatā bija magnētiskā lauka mikroskopija, un izpētes virziens bija agrāna un neinvazāva malārijas detektēāana cilvēka organismā. 2020. gadā, jau apvienotiem spēkiem, tika iegūts Latvijas Zinātņu padomes projekts 100389 EUR vērtībā, kas bija tieāi saistāts ar kvantu magnētiskā lauka mikroskopa tehnoloģijas attīstābu Latvijā.

Realizējot divus pēdējos minētos projektus LU Lāzeru centra komanda, kopā ar Magnētisku Mākstu Materiālu Laboratorijas komandu sāka izjust, to, ka pret saviem konkurentiem citās attīstītajās valstās LU pietrīkst divu svarīgu komponenāu: plaši lietota simulāciju vide (COMSOL) un iespēja paāiem izgatavot savus sensorus kvantu magnētiskajam mikroskopam, kam bija nepieciešama atkvēlināāanas krāsns. Zinot, ka abas minētās lietas tiek lietotas arī citos zinātņu novirzienos, komanda uzrunāja arī citas LU struktūrvienābas, un atrada zinātniekus ar lādzāgām vajadzābām divās LU Fizikas institīta laboratorijās un LU ħāmiskās fizikas institītā. Šo sarunu rezultātā tika secināts, ka Latvijas valsts kontrolētajiem finansējuma avotiem ir kāda fundamentāla problēma - tie neļauj iegādāties programatīru, un ierobežo arī naudas līdzekļu summu elektronisko iekārtu iegādei, uzliekot augāējo robežu 500 EUR, kas ir absolīti nepietiekama zinātniskas aparatīras iegādei (Šajā gadājumā modernai vakuumkrāsnij un datoram, kas spētu nodroāināt nepieciešamos resursus nopietnu fizikālu simulāciju veikšanai).

Zinot, ka LU fondam ir daudz individuālāka pieeja projektu problemātiku risināšanai, nu jau diezgan kuplā, zinātnieku komanda 2021. gada sākumā nolēma veidot divus projektu pieteikumus. Vienu, jaudāgas simulāciju vides COMSOL un atbilstoāas darba stacijas iegādei (projekts: Simulācijas zinātnes stimulācijai, 15000 EUR), un otru, atkvēliāāanas krāsns iegādei, kas nodroāinātu gan kvantu magnētiskā lauka mikroskopa sensoru izveidi, gan nanoizmēru sensoru masāvu izveidi, izmantojot nanoporaina alumānija oksāda veidnes (projekts: Atkvēlināāanas krāsns jaunu nanometru izmēru sensoru un ierāžu izveidei, 3900 EUR). Un LU fonds un SIA —Mikrotīkls— lādzāpaānieks Arnis Riekstiņā iedziČinoties problēmu specifikā nolēma atbalstāt abus Šos projektus, kopumā pieāņirot gandrāz 19000 EUR.

Vakuumiekārta, atkvēlināāanas krāsns un divi no LU Lāzeru centra zinātniekiem

Zinātnieku komanda nepalika atbildi parādā, un izmantojot iegūtās iespējas jau 2021. gada beigās izcānāja divus Latvijas Zinātņu Padomes projektus ar kopējo finansējumu 600000 EUR. Viens no tiem saistāts ar nanoizmēru daČiņu detektēāanu izmantojot kvantu magnētiskā lauka mikroskopu, otrs ar jaunu magnētiskā lauka sensoru izveidi augstu elektrisko strāvu stabilizācijai.

Kopvērtējumā aptuveni piecu gadu laikā LU zinātniekiem 62000 EUR atbalstu izdevies pārvērst par projektiem gandrāz 1000000 EUR vērtībā, un zinātnieku komanda, kuras sastāvā ir lielākoties jauni pētnieki, kas savu doktora grādu ieguvuāi pēdējos desmit gados, vai tikai grasās to aizstāvēt, ir pārliecināta: —mēs vēl tikai sākam—. Viss Šis līdzekļu kopums ir tieāi veicinājis astoņu augstas kvalitātes zinātnisko rakstu tapāanu, divus aizstāvētus bakalaura darbus, vienu aizstāvētu maīistra darbu, un vienu aizstāvētu doktora darbu, kā arī viens doktora darbs Šobrīd ir tapāanas stadijā, un, jāatgādina, ka šie ir rezultāti sasniegti ar projektiem, kas attiecināmi uz laika periodu, lādz 2021. gada beigām, kad pēdējie divi minētie projekti vēl nebija izcānāti.

Šis ir lielisks piemērs, kā zinātņietilpāgs uzņēmums palādz attīstīties zinātnei Latvijā, vienlaicāgi paaugstinot jaunu, uz zinātni balstātu uzņēmumu rašanās iespēju. Turklāt Šis akcentē to, cik svarīgs ir atbalsts jaunajiem zinātniekiem, tieāi sākotnējos karjeras posmos, jo tas ir brādis, kad vienkārāi relatāvi āsa CV dēļ ir ļoti grūti izcānāt finansējumu kā starptautiskā, tā vietējā arēnā.

Ilgākā termiņā Šo projektu mērņauditorija ir LU zinātnieki un studenti, un kopējais labuma guvēju skaits vērtējams ar kārtu 70 cilvēki. No projektiem LU iegūst zinātnes izaugsmi augstas kvalitātes zinātnisko pētājumu veidā, kas ir pamats zinātnē balstātai augstākajai izglātābai, kā arī ir finansiālais dzinējspēks zinātnei LU ietvaros. Tāpat šie projekt ir nodroāinājuāi un turpina nodroāināt tieāu ieguldājumu jauno speciālistu sagatavošanā, nodroāinot apmācābu pie starptautiski plaši lietotas simulāciju vides (kombinācijā ar datoru, kas Šādas simulācijas spēj veikt saprātāgā laikā), kā arī praktisku iemaņu iegīāanā lietojot un veidojot eksperimentālās iekārtas gan bakalaura, gan maīistra, gan doktorantīras studiju lāmeņos, kā arī paver plašas iespējas pēcdoktorantiem un jau pieredzējuāiem zinātniekiem, tādējādi palielinot konkurētspēju starptautiskā lāmenā.

Un Šobrīd jau ir vairāki indikatori tam, ka attīstība notikusi veiksmāgi: iegūti zinātniskie projekti, interese no ārvalstu zinātniskajām institīcijām par iespējām sadarboties, kā arī praksē pie kvantu magnētiskā mikroskopa braukuāi studenti no ārvalstām. Tā pat jāatceras, ka no kopējo projektu finansējuma apjoma 30%-40% tiek samaksāti nodokļos.

Projektā —Simulācijas zinātnes stimulācijai— iegūtā COMSOL programmatīra un darba stacija tiek izmantota: magnētiskā lauka avotu ģeometriju aprēņināāanā; efektāvu mikroviļņu starotāju veidošanā; mikrofluidikas sistēmu modelēāanā, plīsmas modelēāanā mazos izmēros, un magnētisko un elektrisko lauku ietekmes pētāāanā uz āādām vidēm; degāanas procesu modelēāanā; eksperimentālo rezultātu interpretācijas uzlabošanā; pastāvāgo magnētu sistēmu un to radātās āņidrā metāla plīsmas aprēņināāanā; skaitlisko pētājumu turpinājumos un arī jaunu simulācijas iestrādņu veidošanā uz eksperimentāliem pamatiem.

Šis projekts potenciāli dos pienesumu virknei projektu:

LU Lāzeru centrā projektiem, kas saistāti ar laicāgu Malārijas identificēāanu organismā, jaunu plāno kārtiņu materiālu izpētē, kā arī magnetometru izstrādē, kas saistāti gan ar nacionālās drošības uzlabošanu (NATO projekts), gan ar kosmisko izpēti (Eiropas kosmosa aģentūras projekts), gan ar lielu lādzstrāvu precīzu stabilizēāanu, ko pēc gadiem varbīt varēs izmantot CERN pētājumos.

LU Fizikas institīta Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijā projektiem, kas saistāti ar rotējošu magnētu iekārtu izveidi, kas paredzētas metāla sīknēšanai, atgāzēšanai un pārkausēšanai metalurīijā, āņidro metālu plīsmu izpētē siltuma aizvadāšanai kodolsintēzes reaktoru kontekstā;

LU Magnētisku Mākstu Materiālu Laboratorijā projektiem, kas saistāti ar magnētiskā lauka lietojumu āņidrumu efektāvai samaisāšanai, jaunu materiālu izveidei, izmantojot pilnveidotas mikrokanālu sistēmas;

LU Fizikas institīta Siltuma un masas pārneses laboratorijā projektiem, kas saistāti ar biokurināmā degāanas procesa aprakstu, kā arī magnētisko āņidrumu ar mikrostruktūru hidrodinamikā.